Buča

Labdien !

Sūtam Jums sveicienus no Slokas dzīvnieku patversmes bijušās iemītnieces Bučas. Tik ilgi par sevi nedevām ziņu, jo mums iet ļoti labi. Bučiņa ir pilnībā iejutusies pie mums.

Otrajā dienā gan sagādāja  lielu satraukumu – pazuda. Bučai ir ļoti bail no pērkona. Viņa to dzird labu laiku pirms cilvēka. Braucām meklēt. Kad pērkons aizgāja tālāk, laimīgi satikāmies pie sētas vārtiem, katrs nācām no savas puses. Vairāk mums tā nav gadījies.

Vēl mums bija uztraukums, kā Buča sadzīvos ar trim mājas kaķiem. Mums šķiet, ka līdz šim viņa domāja, ka kaķi dzīvo kokos, bet “savi kaķi” ir “savi kaķi”, un tagad jau Mīce var gulēt Bučas guļvietā. Svešos kaķus gan necieš un triec tos kokos.

Bučai ļoti patīk garas pastaigas pa mežu un vasarā peldēties Lielupē. Viņa ir palīdzējusi uzlabot mūsu ģimenes sportisko formu. Sākotnēji Bučai nepatika vienai pašai uzturēties sētā. Kā atnāca no pastaigas, tā uzreiz istabā. Tagad jau Buča sargā māju, bet tomēr vislabprātāk uzturas cilvēka tuvumā, tāpēc ir labi , ka Ome visu dienu ir mājās.

Šovasar esam arī kopā ceļojuši uz laukiem. Tur gan sanāca nedaudz patrenkāt stārķi pļavā, varbūt arī patrenkātu kaimiņu govis, bet Buča ir paklausīga un prot uzvesties sabiedrībā.

Joprojām Bučai ir bail no pērkona un nepatīk dzelzceļš. No rīta Buča mūs modina sarunājoties:  “ Nu ceļaties, ceļaties, jāiet staigāt ! ”.

Varētu rakstīt vēl ļoti, ļoti daudz…. Esam pateicīgi Jums par Buču. Vēlam, lai Jaunajā gadā visi dzīvnieku patversmes iemītnieki atrod gādīgus saimniekus. Pievienojam dažus foto un video no mūsu kopējās vasaras piedzīvojumiem.

Bučas ģimene



This entry was posted on Sestdiena, janvāris 5th, 2019 at 12:50 and is filed under Dzivnieki, Laimīgie stāsti. You can follow any responses to this entry through the RSS 2.0 feed. Both comments and pings are currently closed.

Comments are closed.