Kad suņa sirds klusē un nepārmet…

Kad fotoaparāta objektīvs aizsvīst atkal un atkal.., no asarām, kas jānotrauc, lai iemūžinātu kārtējo, skaisto acu pāri, sāpju un uzticības pilno skatienu, kas klusē, nepārmet un netiesā, tikai klusi vaicā – neziniet, kur ir palicis mans saimnieks??! Tas, kurš mani kā kucēnu pārveda mājās, gādāja rotaļlietas, mīļoja un jā, arī dižojās kaimiņu priekšā, skat, kāds man tīrasiņu sargs – īstais vācu aitu suns, nu gluži tāds pats kā komisārs Reksis!!! 
Suņa pagātnes stāsts ir banāls un vecs kā nodevīgā pasaule..Skaistais vācietis, kurš par pastaigām ar saimnieku jau sen kā piemirsis, kādu dienu nolēma izlocīt kājas, apstaigājot savas dzīvesvietas apkārtni..

Tā nu suns nonāca patversmē, jo cilvēki ziņoja: klaiņo skaists vācu aitu šķirnes suns – seniora gados, ne mazākās agresijas, nosvērts, cēls, gudru, paļāvīgu skatienu, tikai tāds paplucis… Sak, varbūt ilgāku laiku klaiņojis, ka tik nav nomaldījies.. Suņa īpašnieks drīz vien tika apzināts, vairākkārt informējot, kur mīlulis atrodas, bet nekā…Pēc pēdējās sarunas “saimnieks” atteicās rējējam braukt pakaļ, jo vairs nevajagot.. Kaimiņiem gan stāstot, ka dzīvnieks nozagts..Laikam nedaudz kauns par savu cietsirdību…, diemžēl no sava suņa gan nē.. Tā kā skaistuļa kaimiņi, ziniet, komisārs Reksis, kā viņu dēvējam, ir pamests un nu meklē mājas un cilvēku, kurš nenodos, bet vecumdienas, cik nu atvēlēts, ļaus aizvadīt mīlestībā un gādībā..
Mēs ticam un ceram, nē, esam pārliecināti, ka Latvijā arī šajā reizē atradīsies kāds krietns cilvēks ar lielu sirdi, kurš gatavs brīnišķīgo suņopi vest mājās, piedāvās guļvietu, kādu mīļu vārdu, glāstu, kopā būšanu un ēdiena bļodu..No saimnieka palikusi vien ilgus gadus nokalpojusī kaklasiksna..,kā pierādījums par ilgo kalpošanu un kopā būšanu..
Skaistulis savu otro iespēju gaida Slokas dzīvnieku patversmē Slokā, Dzirnavu ielā 8. Tālr. 26134093; 26352774.
P.S. “Saimniek”, neaizmirsti, arī pats visu mūžu jauns un sprauns nebūsi..!!!

Svētdiena, 16. februāris patversmē laimes asaru pilna…
Vai kāds vēl šaubījās, ka patiesībā esam bagāta un laimīga zeme.., jo varam lepoties ar labestīgiem, līdzcietīgiem un mīlestības pilniem cilvēkiem? Skaistais Vilciņš 16. februārī devās uz savām jaunajām mājām. Viņš dzīvos Ķekavas novadā, privātmājā ar plašu teritoriju, kur savu mūža nogali aizvadīs aprūpēts, mīlēts, lolots un pasargāts – ne tikai no bada un aukstuma, bet arī no tā, kas smeldz visvairāk – nodevības un mīlestības trūkuma…

No sirds PALDIES jaukajai ģimenītei!!! Lai jums kopā daudz, daudz laimes un mīlestības pārpilni kopā būšanas gadi!

P.S. Mīļie saimnieki, ļoti gaidīsim fotogrāfijas un laimīgo stāstiņu!



This entry was posted on Sestdiena, februāris 15th, 2014 at 14:34 and is filed under Dzivnieki, Mēneša dzīvnieks. You can follow any responses to this entry through the RSS 2.0 feed. Both comments and pings are currently closed.

Comments are closed.