Misters Bairons

Bairons nepilnu 2 mēnešu vecumā

Atpūtas brīdī pie jūras

Ar saimnieci Aivu

Vai neesmu es jauks?

Sportiskais puisis Misters Bairons

Bairona saimnieces Aivas stāsts:

Bairons piedzima 2007. gada 20. jūlijā kādai patversmē nonākušai maza auguma kollija šķirnes jauktenītei vārdā Lapsa.

Patversmē mazais delveris pabija vien mēnesi un sešas dienas, bet cerēju, ka laiks skries ātrāk un beidzot mazo kucēnu varēsim nogādāt mājās. Nu jau ceturto gadu Bairons dzīvo pavisam netālu no Slokas patversmes – Kauguros. Šovasar puisim svinēsim 4. dzimšanas dienu.

Bairons ir ne vien smuks, bet arī izglītots suns – no 5 mēnešu vecuma sākām uzcītīgi apmeklēt suņu skoliņu, kur puika apguva paklausības pamatus, bet kopš 2 gadu vecuma uzsāka arī aizsardzības treniņus.

Aiz puiša mīlīgās ārienes patiesībā slēpjas “īsts cīnītājs”, ko uzskatāmi redzam gan ikdienas dzīves situācijās, gan aizsardzības treniņu laikā, kad “jāuzbrūk” figurantam. Ar kaķiem Bairons draudzējas labprāt, bet ar suņiem gan iedraudzējas palēnām..Galu galā sākumā taču jāiepazīstas!

Tā kā suns ir dzimis jūrmalnieks, tad ar ūdeni saprotams, Bairons ir uz “tu”.  Viņš prot ne vien ļoti labi nirt, bet arī ļoti labi un ātri peldēt, turklāt labprāt to dara visos gadalaikos, tāpat laukos esot, iemēģinājis arī mednieka palīga iemaņas. Bairons ļoti labprāt dodas izbraucienos ar auto, kaut gan nesmādē arī braucienu sabiedriskajā transportā.

Brīvo laiku pavada ar vietējām draudzenēm un ir lielos draugos ar Valsts Policijas dienesta suņiem.

Misters ir arī liels saldummīlis, viņš nekad nespēs atteikties no saldējuma un kāruma dēļ, gatavs pildīt pat vissarežģītākās komandas.

No pavisam maza un apaļa kucēna, kuru patversmē mīļi sauca par “jūras cūciņu”, ar mums kopā ir izaudzis brašs puisis, kas vienlaicīgi pilda sarga, kompanjona un labākā drauga funkcijas. Kopš 2010. gada Bairons kļuvis par LKF kluba “Mans Draugs” biedru un piedalījies jau 2 bezšķirnes suņu izstādēs.



This entry was posted on Pirmdiena, februāris 14th, 2011 at 15:27 and is filed under Dzivnieki, Laimīgie stāsti. You can follow any responses to this entry through the RSS 2.0 feed. You can leave a response, or trackback from your own site.

Leave a Reply