Večukiņš


Večukiņa piedzīvojums ar laimīgām beigām..

13. janvāra vēlā pēcpusdienā Slokas patversmes darbinieki saņēma izsaukumu – Spuņciemā jau dienas vidū pie autobusa pieturas redzēts pārguris, gados vecs suņuks, noberztām ķepiņām. Atradēja sunīti pabarojusi, bet sirds nemiera pilna – lādzīgais večuks nakti var neizturēt, guļot salā zem klajas debess. Patversmes darbinieki pēc zvana saņemšanas drīz vien  aizsteidzās uz norādīto vietu, kur suņuku gan neatrada. Apbraukājot Spuņciemu, beidzot sirmais večuks tomēr atrasts, bezspēkā guļam pie kāda šķūnīša.

Dienas nāca un gāja, diemžēl neviens par suņuvectētiņu neinteresējās. Patversmes darbinieki jau bija samierinājušies ar domu – kārtējais necilvēku izmestais dzīvnieks, kas savu mūžu nokalpojis un nu vairs nav vajadzīgs.. Protams, mazītiņa cerība, ka suns, mūža novakarē zudušo maņu dēļ, iespējams, noklīdis no savējiem, palika..

Astotajā dienā, proti, 21. janvāra vakarā interneta vietnē ss.lv pazudušo dzīvnieku sadaļā parādījās sludinājums ar līdzīga suņa foto, tekstā minot, ka vecs suns jau 11. janvārī pazudis no Valteriem, turklāt, dzīvnieks ir pusakls un pilnīgi kurls. Sazvanot potenciālo saimnieci, šaubas neizpalika, jo grūti taču noticēt – vai vecs suns spēj noiet tik tālu ceļa gabalu..? Valteri – Spuņciems, ej kā gribi – ne mazāk kā desmit, pat padsmit kilometru.

Milzonīgs bija abu satikšanās prieks un neizsakāms gandarījums gan patversmes darbiniekiem, gan sievietei, kura ziņoja par atrasto Večuku, kurš, pēc saimnieces teiktā, izrādās – ir 16 gadus vecs!!!

Brīnums? Nenoliedzami brīnums, kaut gan precīzāk būtu, ja teiktu – pareizas rīcības rezultāts. Šādi stāsti kārtējo reizi apliecina – nepaliksim vienaldzīgi, bet dzīvnieku saimniekiem atkal un atkal atgādina – ja suns ir pazudis, tas jāmeklē!!! Ne tikai izstaigājot tuvāko apkārtni, bet arī ievietojot informāciju internetā un tas nekas, ja pagājusi jau nedēļa, pat mēneši, kopš pazušanas. Bija nepieciešams tikai viens sludinājums internetā un 16 gadīgais večuks pēc astoņu dienu prombūšanas atgriezās mājās pie savējiem.

Mēs esam pārliecināti, ka šādu stāstu būtu krietni vairāk, ja saimnieki savus mīluļus meklētu, bet līdzcilvēki nepaliktu vienaldzīgi…



This entry was posted on Svētdiena, februāris 6th, 2011 at 10:19 and is filed under Dzivnieki, Laimīgie stāsti. You can follow any responses to this entry through the RSS 2.0 feed. You can leave a response, or trackback from your own site.

3 Responses to “Večukiņš”

  1. dii saka:

    varu iedomāties, cik laimīgi bija saimnieki savu večuku atkal sastopot! un cik laimīgs bija viņš :) )

  2. Ak dievs… Pārējos stāstus lasot protams jauki un tā bet šitas… es tikai iedomājos kas būtu ja es savu Fidžu pazaudētu… Pat asaras nobira… TĪĪĪĪĪĪK Labi ka JŪS esat! Paldies jums liels!

Leave a Reply